Vai esi dzirdējis par sešām domāšana cepurēm?

Sešas domāšanas cepures ir Edvarda de Bono radīta domāšanas efektivitātes uzlabošanas metode. Galvenās grūtības, ar ko cilvēks saskaras domāšanas procesā, ir apjukums, jo vienlaicīgi tiek iesaistītas emocijas, informācija, loģika, cerības, radošais gars. Šo sadursmes procesu var pielīdzināt žonglēšanai ar pārāk daudzām bumbiņām. Edvards de Bono piedāvā vienkāršu risinājumu – cilvēks vienlaicīgi nevar darīt vairākas lietas, tāpēc ir jānošķir emocijas no loģikas, radošums no informācijas un pozitīvā domāšana no kritikas.

   

 

6 cepuru metodes darbības princips

Uzliekot galvā vienu no cepurēm tiek aktivizēta noteikta tipa domāšana. Autors izmanto cepuri kā domāšanas metaforu, jo kultūrā ir iesakņojusies asociācija starp domāšanu – galvu – cepuri. Cepure ilustrē lomu, kuru esam uzņēmušies konkrētā brīdī. Cepuri var viegli uzlikt, noņemt un tā ir visiem pamanāma. Tāpat ir ar domāšanas veidu, kuru izmanto cilvēks. Uzvelkot cepuri, uzsvaru liek uz krāsu vai stilu; izvēloties domāšanas veidu, uzsvars tiek likts uz procesu un mērķi.

6 cepuru krāsas un to nozīme

Baltā cepure- saistīta ar objektīviem faktiem, Sarkanā cepure -saistīta ar emocionālo skatījumu, Melnā cepure -saistīta ar kritisku idejas izvērtēšanu, Dzeltenā cepure -saistīta ar optimismu un pozitīvu domāšanu, Zaļā cepure -saistīta ar radošumu un jaunām idejām, Zilā cepure -saistīta ar kontroli un procesa novērošanu. avots

 

Darbs sešās cepurēs var būt ne tikai kā kādas problēmas risinājums, bet arī kā idejas pilnveidošanas paņēmiens.

Piemēram, pasākumos ar jauniešiem, strādājām ar vienu konkrētu iniciatīvas ideju - jauniešu radošās darbības centra izveidi, kas savā būtībā ir ne tikai lieliska iniciatīva, bet arī vērtīga pilsoniskā aktivitāte.

Šādos terniņa uzdevunoes jaunieši gūst vērtīgu priekšstatu par to, cik daudz nepieciešams plānot, lai realizētu savas ieceres.

Jaunietis izdomāja, uzaicināja aktīvistus un kārtīgi pastrādāja ar mērķi savākt atkritumus mežā pie Liepājas!

Šāda iniciatīva, ne tikai uzlabo vidi ap mums, bet arī rāda lielisku piemēru - kā uzņemties atbildību par savām rīcībām un kā dzīvot labāk.

Lai arī ne vienmēr brīvprātīgais darbs vai kādas iniciatīvas uzņemšanās būs patīkama, tīra un smaržīga, bet gandarījums par paveikto gan vienmēr ir garantēts!

Sergeju mēs satikām pasākumā Liepājā un esam ļoti priecīgi, ka viņš ir izrādījis arī iniciatīvu darboties kopā ar mums!

 

 

 

 

       Aizvadīti pirmie klātienes pasākumi pirmajā no septiņām aktivitātēm "Es un iniciacīva". Aci pret aci tikāmies ar jauniešiem no Daugavpils un Liepājas divos brīnišķīgos pasākumos!

       Šajos pasākumos mēs runājām par iniciatīvām, sabiedrības līdzdalību un demokrātiju – ko mēs un jaunieši par to zinām, kā tas viss strādā un kā mēs to protam vai neprotam darīt. Mēs visi kopā izdzīvojām pieredzes stāstus, dalījāmies viedokļos, diskutējām un plānojām jau nākamās iniciatīvas.

 

       Lai vieglāk uztvert domu par to, kas tad ir vai nav pilsoniska līdzalība un iniciatīva, vēlamies padlaīties ar dažiem piemēriem "iz dzīves"

PILSONISKI AKTĪVA SABIEDRĪBA

       Marta ir kaismīga dzīvnieku tiesību aizstāve. Saeimā tiek virzīts likumprojekts par cirku bez dzīvniekiem un Marta ir nolēmusi rakstīt vēstuli katram politiķim. Tiem, kas atbalsta cirku bez dzīvniekiem, viņa raksta pateicības vēstules un tiem, kas neatbalsta cirku bez dzīvniekiem, Marta raksta aicinājumu atbalstīt, sniedzot ētiskos pamatojumus.

       Juris ir nolēmis vēlēšanās nepiedalīties, jo uzskata, ka viņš ir tikai viena ūdens lāse okeānā un, ka viņa balss pilnīgi neko nemainīs.

       Jūlija pirms vēlēšanām vienmēr apmeklē partiju rīkotos pasākumus, lai tiktos ar politiķiem un klātienē pārliecinātos, vai šo cilvēku vērtības un uzstādījumi sakrīt ar viņas vērtībām un vēlmēm.

       Kaspars dosies uz vēlēšanām un mudina to darīt arī savu draugus, ģimenes locekļus un arī radus. Viņš ir pārliecināts, ka kopā mēs esam spēks un katra balss ir no svara! Kaspars arī parasti dusmojās uz ikvienu, kas sliktiem vārdiem izsakās par pašvaldības vai Saeimas darbu, taču vēlēt nav gājuši. Viņš uzskata, ka šiem cilvēkiem nav tiesību sūdzēties, ja paši neko nav darījuši lietas labā.

       Katrīna ir nodibinājusi sava kvartāla iedzīvotāju biedrību, jo viņai rūp drošība un kartība savās mājās. Katrīna velta savu laiku, lai rīkotu sapulces un tiktos ar tuvākiem un tālākiem kaimiņiem, jo viņa apzinās, ka priecīgi un apmierināti kaimiņi rada nelielu ekosistēmu ap viņu un vienmēr būs kāds, kam lūgt palīdzību vai vienkārši aprunātos.

       Kārlis strādā vietējā pašvaldībā saistībā ar savas pilsētas vides jautājumiem. Savā brīvajā laikā viņš mēdz pastaigāties svaigā gaisā un vienmēr sūkstīties, cik daudz atkritumu apkārt, taču viņš ne reizi nav pacēlis nevienu atkritumu no zemes.

       Juta ir nolēmusi dibināt uzņēmumu. Viņa pārdos pērlītes, aukliņas un citus nieciņus, jo viņai pašai ļoti patīk pērļot un viņas pilsētā nav iespējams šīs lietas iegādāties.

       Matīss ļoti mīl dzīvniekus, taču mājdzīvnieku paņemt viņš nevar – viņa tētim ir alerģija pret dzīvnieku spalvām. Matīss ir atradis risinājumu, kā palīdzēt dzīvniekiem – viņš katras brīvdienas dodas uz dzīvnieku patversmi un brīvprātīgi dara visus darbiņus, ko nepieciešams, lai dzīvniekiem uzlabotu dzīvi.

 

KAS TAD IR PILSONISKA AKTIVITĀTE?

 

Kurš no iepriekš minētajiem jauniešiem ir pilsoniski aktīvs? Kurš nav? Kāpēc?

Aicinam Tevi uz sarunu ŠEIT!

 

Pilsoniska aktivitāte ir:

·    Brīvprātīgais darbs

·    Iesaistīšanās likumprojektu izveidē

·    Došanās uz vēlēšanām

·    (indivīda) sadarbošanās ar valsti un pašvaldību

·    Darbība nevalstiskajā organizācijā

Pilsoniska aktivitāte nav:

·      Darbs valsts vai pašvaldības iestādē

·      Uzņēmuma dibināšana

·      Pasīva politiskās situācijas vērošana un komentēšana

 

       Pirmās aktivitātes pasākumi ir iepazīšanās pasākumi - mēs runājam un mācāmies pamata lietas, lai jau nākamajos pasākumos varētu ķerties "vērsim pie ragiem" un sākt darīt reālas lietas, lai kļūtu pilsoniski aktīvi un īstenotu paši savas iniciatīvas!

      Un nav jau arī tā, ka jaunieši nebūtu aktīvi - kāds puisis dalījās ar vairākiem iniciatīvu stāstiem – viņš ir palīdzējis krāmēt malku, viņš ir palīdzējis senioriem nest iepirkumu maisiņu mājās, viņš ir piedalījies sakopšanas darbos, viņš izpalīdz draugiem… Citi jaunieši arī stāstīja par palīdzēšanu teritoriju sakopšanas darbos, par palīdzēšanu senioriem, par labākas vides radīšanu, par piemēra rādīšanu citiem! Jaunieši joprojām (ne tikai senos laikos) palīdz senioriem ielas šķērsot! Jūs varat to iedomāties?

        Šajā pasākumā mēs runājām par iniciatīvām, sabiedrības līdzdalību un demokrātiju – ko mēs un jaunieši par to zinām, kā tas viss strādā un kā mēs to protam vai neprotam darīt.

       Mēs visi kopā izdzīvojām pieredzes stāstus, dalījāmies viedokļos, diskutējām un plānojām jau nākamās iniciatīvas. Video vēlējāmies parādīt dažas no diskusijām un sarunām, ko jaunieši veidoja spēles "4stūri" laikā.

       Spēles būtība - telpā, pagalmā vai jebkur, kur vēlme spēlēt, tiek izvietoti četri stūri, jeb četras stacijas. Katrā stacijā ir atbildes: 

· PIEKRĪTU ·    · NEPIEKRĪTU ·     · VAIRĀK PIEKRĪTU ·     · VAIRĀK NEPIEKRĪTU ·  

Spēles vadītājs izsaka apgalvojumus par aktuālu tēmu - šajā gadījumā sadarbība, iniciatīva, pilsoniska aktivitāte, demokrātija - un spēles dalībnieki atbild fiziski nostājoties konkrētajā stacijā. Tad spēles dalībniekiem savstarpēji jāprot vienoties par kopēju atbildi, ko sniegt spēles vadītājam.

       Šajā spēlē nav pareizu vai nepareizu atbilžu, pareizu vai nepareizu viedokļu. Šajā spēlē nav vērtējumu un nosodījumu. Ja Tu māki pamatot savu viedokli - tas tiek pieņemts! Tas arī ir mērķis uz ko vēlamies iet - lai sabiedrībā cilvēki mācētu argumentēt, pamatot un tajā pašā laikā ieklausīties, dzirdēt un nenosodīt! Mēs ticam, ka tikai tā var izveidoties veiksmīga sadarbība starp cilvēkiem, iestādēm un valsti kopumā.

 

 

 

      17. maijā ar Daugavpils auditoriju un 24. maijā Liepājas puses jauniešiem aizvadījām pa trim piepildītām un izzinošām stundām tiešsaistes pasākumos.

      Kopumā tikāmies ar 41 jaunieti, lai runātu par kritisko domāšanu un argumentāciju, kas mūsdienās ir būtiskas prasmes ikvienam. Šīs minētās arī ir caurviju prasmes, ko, paralēli mācību saturam, mūsdienās jāapgūst ikvienam bērnam un jaunietim.

 

Caurviju prasmes ir kritiskā domāšana un problēmu risināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība un digitālās prasmes.

 

Šīs prasmes savā starpā ir saistītas un tās papildina viena otru. Piemēram, kritiskā domāšana pavisam noteikti palīdz ikvienam ar problēmu risināšanu, savukārt problēmu un konfliktu risināšana veicina savstarpējo sadarbību. Tad, kad mēs protam konstruktīvi risināt konfliktus, tikt galā ar probēlmām un sadarboties, mēs varam veiksmīgi iesaistīties sabiedrības dzīvē un aktīvi līdzdarboties pilsoniskajās aktivitātēs!

 

Mēs strādājam ar jauniešiem un arī citiem interesentiem ne tikai tāpēc, ka ir nepieciešams mācīt šīs prasmes, bet arī tāpēc, ka esam pārliecināti un ticam, ka šādas prasmes uzlabo savstarpējās attiecības, mūsu sabiedrību un katra dzīvi kopumā.

 

      Aktivitātē “Manas prasmes ir mana kompetence” līdz 2022. gada beigām ir plānoti 12 pasākumi (un divi no tiem nupat kā aizvadīti), kuros jauniešiem mācīsim:

  •  argumentācijas prasmes
  •  runu un retoriku
  •  prasmi veidot dialogu
  •  prasmi reaģēt uz situāciju, dusmu menedžmentu
  •  prasmi reaģēt uz situāciju, stresa kontroli
  •  prasmi risināt konfliktus/neiekāpt konfliktos.

 

      17. un 24. maijā atcerējāmies, ko īsti nozīmē pilsoniskā līdzdalība un pārrunājām, ar kādiem paņēmieniem un darbībām to iespējams īstenot un mācījāmies par:

  •  kritisko domāšanu
  •  argumentāciju
  •  argumentu atspēkošanu
  •  publisko runu (un tās knifiem un trikiem).

 

Uzdevums jauniešiem argumentācijas un pretargumentācijas treniņam

 

     Jaunieši pasākumā strādāja grupu darbā, lai kopīgi radītu idejas savas pilsētas un valsts attīstībai un, kas ir svarīgi, viņi meklēja ne tikai pareizos argumentus savu ideju realizēšanai, bet arī pretargumentus, lai paraudzītos no cita skatu punkta un spēcīgāk nostiprinātu pamatus saviem argumentiem!

 

      Mēs esam pateicīgi ikvienam dalībniekam par izrādīto interesi un patiesi priecīgi redzēt jauniešus, kuri pie mums nāk no pasākuma uz pasākumu!

     

      Tiksimies pavisam drīz jau klātienē!

 

 

 

 

      Iepazīstamies: runa, retorika, argumentācija!

      Projekta ietvaros koncentrējamies uz prasmi, kas, kaut vienmēr bijusi nozīmīga, ir kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu pēdējo mēnešu laikā - efektīva komunikācija.

  • Kā efektīvi komunicēt ar citiem
  • Kā runāt un kā klausīties
  • Kā pārliecinoši argumentēt savu viedokli
  • Kas ir kritiskā domāšana un kam tā vajadzīga?

     Šie atslēgas vārdi ir būtiski mums visiem, lai mēs spētu sadarboties un veidot vidi ap mums aizvien labāku, vērtīgāku, piepildītāku - lai mēs veidotu savu valsti par vietu, kur mēs varam augt, attīstīties un viens otru atbalstīt!

 

 

     Šis būs pirmais no sešiem pasākumiem, kuros mācīsiemies mums ikdienā tik ļoti svarīgās un nepieciešamās prasmes, tāpēc aicinam Tevi - PIEVIENOJIES! :)

     Sešos (katrā pilsētā) pasākumos runāsim un praktiski darbosimies par tēmām:

  • runa un retorika
  • prasme veidot dialogu
  • argumentācijas prasme
  • prasme reaģēt uz situāciju, dusmu menedžments
  • prasme reaģēt uz situāciju, stresa kontrole
  • prasme risināt konfliktus/neiekāpt konfliktos.

 

PASĀKUMI:

DAUGAVPILĪ - 17. maijā plkst. 16:00-19:00 - NEPIECIEŠAMA IEPRIEKŠĒJA PIETEIKŠANĀS

LIEPĀJĀ - 24. maijā plkst. 16:00-19:00 - NEPIECIEŠAMA IEPRIEKŠĒJA PIETEIKŠANĀS

 

 

    Aktivitāte "Manas prasmes - mana kompetence" ir tiešs turpinājums un pastiprinājums 1. aktivitātei "Es un iniciatīva". Šīs aktivitātes realizācija turpina projekta mērķa sasniegšanu jau nākošajā kvalitātes pakāpē.

    Piesaistot jomu profesionāļus, jaunieši, kopā ar mazākaizsargātiem jauniešiem apgūs padziļinātas pamatprasmes, lai droši un pašpārliecināti spētu veidot un iekļauties pilsoniskajās aktivitātēs ne tikai savā reģionā, bet ikvienā vietā, kur vēlēsies to darīt. Iegūtās zināšanas nostiprinās saskarsmes un līdzdarbības iemaņas starp dažādu kultūru, tautību, valstisko piederību jauniešiem un ikvienu citu cilvēku.

    Strādājot ar dažādām iedzīvotāju grupām, esam praksē pārbaudījuši teoriju par to, ka tikai iemācoties pašvadību, mēs spējam izprast, pieņemt un vadīt citus.

    Aktivitātes ietvarā semināros, diskusijās, praktiskos uzdevumos, lomu spēlēs/improvizācijās tiks kopīgi apgūtas nepieciešamās tēmas.

    Pasākumu pamata mērķauditorija ir jaunieši, taču prom netiks dzīts neviens interesents,jo, lai būtu kopā un kopīgi īstenotu demokrātijas izpratnes popularizēšanu sabiedrībā, rādīsim piemēru integrācijā un sadarbībā.